16.08.2022 09:03 Delfi.lv
autors Endrjū H.C. Lī
ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi (Nancy Pelosi) apmeklēja Taivānu 2. un 3. augustā ASV Kongresa delegācijas pavadībā, kļūstot par visaugstākā līmeņa ASV oficiālo pārstāvi pēdējo 25 gadu laikā, kas šādu vizīti ir veicis.
Uz pašreiz notiekošā Ukrainas kara un Ķīnas pieaugošās agresijas un intensīvo militāro manevru Austrumķīnas jūrā, Dienvidķīnas jūrā un Taivānas šaurumā fona spīkeres Pelosi vizīte Taivānā un reģiona valstīs ir īpaši aktuāla un nozīmīga. Šis brauciens sūta spēcīgus signālus starptautiskajai sabiedrībai attiecībā uz to, ka ASV iestājas par brīvības un demokrātijas, kā arī neatkarības un suverenitātes vērtībām un noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Turklāt tādā veidā ASV izrāda savu solidaritāti Taivānai cīņā pret autoritāro ekspansionismu un militārajiem draudiem, lai sargātu mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā un plašākā reģionā.
Gandrīz piecus mēnešus pēc Krievijas brutālās invāzijas Ukrainā mēs redzam, ka Ķīna joprojām atbalsta Krieviju, noliedzot Krievijas nežēlīgos noziegumus un atbalsojot Krievijas propogandu visā pasaulē. Austrumāzijā Ķīna ir "sašūpojusi laivu", uzsākdama jaunu militāro ofensīvu, reaģējot uz spīkeres Pelosi vizīti Taivānā.
Papildus daudziem noteiktajiem aizliegumiem attiecībā uz tūkstošiem pārtikas preču importu no Taivānas un aizliegumam eksportēt dabīgās smiltis uz Taivānu, Ķīna izvērsa lielas militārās mācības sešās zonās ap Taivānu. Militārajās darbībās ietilpa dzīvībai bīstamas munīcijas izšaušana apkārtējos ūdeņos, kara lidmašīnu un kuģu nosūtīšana pāri jutīgajai robežlīnijai Taivānas šaurumā un Dongfeng ballistisko raķešu izšaušana ap Taivānu un virs Taivānas, piecām no tām piezemējoties Japānas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā netālu no krasta. Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija noturēja gaisa un jūras kaujas mācības uz ziemeļiem, dienvidrietumiem un austrumiem no Taivānas no 4. augusta līdz 7. augustam, kurās bija iesaistītas vairāk nekā 100 lidmašīnas un 13 kuģi, tādā veidā īstenojot vēl nebijuša līmeņa provokāciju.
Vienlaikus ar militārajām darbībām un ieroču tirdzniecības taktiku Ķīna arī uzsākusi pastāvīgus kiberuzbrukumus, kas vērsti pret Taivānas valdības iestādēm un galvenajām ražošanas nozarēm, kā arī aizvērusi sociālo tīklu vietnes. Šādas darbības ir ļoti provokatīvas, bīstamas un bezatbildīgas, un tās ir kāpinājušas spriedzi reģionā, paaugstinot to tādā līmenī, kādā tā nav bijusi gadu desmitiem ilgi. Ķīnas militārais avantūrisms un ekonomiskā ofensīva ne vien smagi iedragājuši mieru un stabilitāti Taivānas šauruma reģionā, bet arī nopietni apdraud komunikāciju līnijas un starptautiskās tirdzniecības jūras ceļu drošību, apdraud starptautiskās sabiedrības normas un principus un uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību.
Taivānas šaurums ir stratēģisks koridors, kas savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūras un nodrošina Taivānas drošību, starptautiskajai tirdzniecībai būtisko mobilitāti un kuģošanas brīvību starptautiskajai sabiedrībai. Ķīnas militārās mācības ap Taivānu esošajos ūdeņos ir izjaukušas galvenos tirdzniecības maršrutus tām kravām un patēriņa precēm, kuras tiek pārvietotas ar kuģiem. Ņemot vērā, ka Taivāna ir 18. lielākā ekonomika pasaulē, nozīmīga spēlētāja pasaules IKT nozarē un piegādes ķēdēs, tas ir savlaicīgs atgādinājums tam, cik smaga ietekme uz pasaules tirdzniecību un reģiona stabilitāti būtu militāram konfliktam par Taivānu.
Ņemot vērā Ķīnas militāro draudu nozīmīgumu un nopietno ietekmi uz mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā un Indijas un Klusajā okeānā, pēdējo dienu laikā 40 valstu izpildvaras un likumdevējiestādes ir paudušas bažas par Ķīnas provokatīvo uzvedību un izrādījušas solidaritāti Taivānai. Turklāt G7 ārvalstu ministri un Eiropas Savienības augstie pārstāvji 3. augustā izdeva kopīgu paziņojumu, izsakot bažas par "Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) draudīgajām darbībām", uzskatot, ka dzīvībai bīstamas munīcijas šaušanas mācības un ekonomiskās sankcijas riskē izraisīt nevajadzīgu konflikta eskalāciju.
Paziņojumā bija norādīts, ka "ĶTR eskalējošā reakcija riskē palielināt spriedzi un destabilizēt reģionu" un ka "nav pamata izmantot vizīti kā ieganstu agresīvām militārām darbībām Taivānas šaurumā". Paziņojumā arī Ķīna tika aicināta "vienpusēji ar spēka palīdzību nemainīt status quo reģionā", uzsverot "kopīgo un stingro apņemšanos uzturēt noteikumos balstītu starptautisko kārtību, mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā un aiz tā robežām".
5. augustā Eiropas Komisijas viceprezidents un Augstais pārstāvis Džozefs Borels gāja vēl tālāk, 29. ASEAN Reģionālajā forumā (ARF) apgalvojot, ka ES ir "stipri nobažījusies par Ķīnas darbībām, izšaujot ballistiskās raķetes pāri Taivānai un dažām no tām piezemējoties Japānas EEZ" un ka "nevienam nevajadzētu vienpusēji ar spēka palīdzību mainīt status quo reģionā, un mums vajadzētu atrisināt starp Taivānas šauruma abām pusēm valdošās domstarpības mierīgiem līdzekļiem". Viņš aicināja visas puses atturēties no konflikta, darboties pārskatāmi un uzturēt atvērtas komunikācijas līnijas, lai novērstu jebkādu neapdomīgu rīcību, kas varētu izraisīt traģiskas sekas.
Izaicinājumu pilnā laikā, pastiprinoties Krievijas karam pret Ukrainu un sastopoties ar Ķīnas pieaugošajiem militārajiem draudiem un ekonomiskajām sankcijām, kā arī izteikti pastiprinātajai stratēģiskajai partnerībai ar Krieviju, cieša koordinācija un sadarbība starp līdzīgi domājošām valstīm un demokrātiskiem sabiedrotajiem ir īpaši būtiska un svarīga.
Kamēr Ukraina cīnās karā pret Krieviju, otrā pasaules pusē Taivāna pašlaik atrodas zem milzīga Ķīnas militārā spiediena. Taivāna nepastiprinās konfliktu un neuzsāks strīdu. Tomēr mēs nepadosimies, lai kādu spiedienu izrādītu Ķīna; tā vietā mēs kā demokrātijas bāka būsim nesatricināmi un apņēmīgi aizstāvēsim savu drošību, neatkarību un suverenitāti.
Tas, kas notiek ar Taivānu un Ukrainu, kādu dienu var ienākt jebkura cilvēka dzīvē, ja mēs kopīgi nerīkosimies jau tagad, lai apturētu varmācības vai agresijas izpausmes.
