'Delfi' Taivānā: Kas Ukrainā kritušam taivānietim kopīgs ar Pekinas draudiem Taipejai?

11.12.2022 00:02

'Delfi' Taivānā: Kas Ukrainā kritušam taivānietim kopīgs ar Pekinas draudiem Taipejai?

Novembra sākumā kaujā pret Krievijas okupantiem Ukrainas Luhanskas apgabalā krita 25 gadus vecais Džonatans Cengs – pirmais taivānietis un vispār pirmais zināmais cilvēks no Austrumāzijas, kas gājis bojā cīņā pret Krievijas invāziju kaimiņvalstī. Cenga nāve tālu no savām mājām iezīmē, cik ļoti mūsdienu pasaule ir saistīta un cik ļoti daudzi nespēj būt vienaldzīgi par notiekošo tālās pasaules malās, kad runa ir par brīvību. Vēlme saglabāt savu demokrātiju un brīvo sabiedrību, ko daudzi uzskata par Taivānas priekšrocību un attīstības atslēgu, ir viens no galvenajiem vēstījumiem, ko novembra vidū dzirdēju no amatpersonām un cilvēkiem uz salas Dienvidķīnas jūrā.

Cengs Ukrainā tiek godināts kā varonis. "Es atbraucu karot labā pusē, par Ukrainu, par tās tautu," viņa paša teikto citē ukraiņu portāls TSN. Cengs bijis profesionāls karavīrs – iepriekš piecus gadus dienējis Taivānas armijā, viņam dzimtenē palika sieva un piecus gadus vecs bērns, Taipejā tikšanās laikā ar žurnālistiem stāsta domnīcas Nacionālās aizsardzības un drošības pētījumu institūta (INSDR) pētnieks Vu Culi. "Viņš ir arī mans varonis," uzsver Culi.

Cenga gadījums ilustrē arī bažas, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ir klātesošas pasaulē un Taivānā, – vai, sekojot Maskavas piemēram, arī Pekina varētu izšķirties savas ilgās pretenzijas pret Taipeju risināt ar spēku? "Viņš devās karot, jo zināja – ja to nedarīs, nākamā kauja var notikt viņa dzimtenē," medijam "Politico" sava drauga motivāciju raksturo Samijs Lins.

Taivānas mediji raksta, ka karot Ukrainas pusē devušies aptuveni 10 taivānieši. Oficiālu datu nav, jo Taivānā iedzīvotājiem nav jāinformē, kurp viņi dodas. Savukārt Ukraina kara laikā neatklāj datus, cik un kādu tautību pārstāvji pievienojušies cīņai pret Krievijas okupantiem.

Ķīnas Republika un Ķīnas Tautas Republikas draudi

Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika (ROC), un tās attiecības ar kontinentālo Ķīnu jeb Ķīnas Tautas Republiku ir saspringtas kopš 1949. gada, kad pilsoņu karā komunistiem zaudējošā ROC valdība kopā ar 1,2 miljoniem cilvēku pārcēlās uz salu. Savukārt 1971. gadā ANO Ģenerālā asambleja kā vienīgo Ķīnas pārstāvi organizācijā atzina Ķīnas Tautas Republiku.

Taivāna sākumā nebūt nebija demokrātiska – līdz 1987. gadam uz salas spēkā bija karastāvoklis, kas liedza preses un politisko brīvību, bet līdz pat 1991. gadam darbojās likums, kas atļāva komunistu vajāšanu, to dēvē par Baltā terora periodu. Bet tagad valstī ir vairāk nekā 100 politisko partiju, un Taivāna ir pirmā valsts Āzijā, kas atļāvusi viendzimuma laulības (2019. gadā).

"Taivāna ir gājusi garu ceļu. Līdz 1987. gadam bija spēkā kara likums, nebija preses brīvības, vēlēšanu. Bet tagad cilvēki ir lepni par savu brīvību, esam brīvākā sabiedrība Āzijā. Mums ir Ķīnas draudi, bet mēs cīnīsimies par savu brīvību. Brīvību, kuru cilvēki novērtē," tikšanās laikā ar žurnālistiem skaidro Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu.

Miers un brīvība – vēl komplektā ar pārticību – ir vērtības. Tas spilgti redzams uz pasaules notikumu fona. Lidmašīna uz Taivānu šķērso Melno jūru, ar līkumu aplidojot kara traģēdijas plosīto Ukrainu, šķērso Azerbaidžānu un Armēniju, kur asinis lietas par Kalnu Karabahu, Irānu, ko pārņēmuši pret reliģiozo vadību vērsti protesti, Afganistānu, kur kopš "Taliban" nākšanas pie varas saasinājies bads un vecāki pārdod savus bērnus, ko nespēj pabarot. Pēc garā lidojuma pār konfliktu un nabadzības pārņemtajām zemēm Taivāna patiešām ir kā brīvības un pārticības oāze.

“Taivāna ir daudz mācījusies no kara Ukrainā. Pirmkārt, to, ka maza valsts spēj pretoties, ja izmanto unikālu taktiku un tehniku. Otrkārt – cilvēku vēlme un apņēmība aizsargāties.” Katerīna Hsju

Ķīna vienmēr Taivānu uzskatījusi par savu teritoriju, taču bažas par iespēju, ka Pekina Taivānu, kas sevi uzskata par neatkarīgu valsti, varētu ieņemt ar spēku, pieaugušas pēdējos gados, tostarp pēc Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, vērotājiem paužot bažas, ka Kremļa rīcība varētu iedrošināt Ķīnas līderus. Pekina nav izslēgusi militāru risinājumu Taivānas jautājumam. Vēl vasarā Pekina brīdināja, ka vajadzības gadījumā ir gatava pielietot spēku, un rīkoja militārās mācības jūrā pie Taivānas, kad augustā tur vizītē ieradās ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.

Oktobrī Ķīnas Komunistiskās partijas kongresā uz trešo pilnvaru termiņu tika pārvēlēts partijas ģenerālsekretārs un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Savā uzrunā kongresā viņš solīja, ka Ķīnas "atkalapvienošanās" ar Taivānu ir jāpanāk un tā "tiks panākta". Tāpat viņš runāja par "reģionālajiem kariem", iespējams, arī to attiecinot uz Taivānu.

Eksperti pēdējos gados pauž bažas, ka Ķīnas augošas militārās spējas un pašpārliecinātība, kā arī attiecību pasliktināšanās ar Taipeju var novest pie militārā konflikta, kas iesaistītu ASV. Lai gan Vašingtonai nav formālu diplomātisko attiecību ar Taivānu, neoficiāli ASV sadarbojas un atbalsta Taipeju.

“Esam sala, ieročiem ir jābūt jau šeit. No Ukrainas mācījāmies, ka palīdzībai ir jānāk pirms kara, nevis pēc tā sākuma.” Ja ASV vēlas palīdzēt, tas ir jādara tagad. Vu Culi

2021. gadā ASV Aizsardzības ministrija secināja, ka Ķīna, domājams, gatavojas scenārijam pārņemt Taivānu ar spēku. Ekspertiem gan dalās viedokļi, kad un vai tas patiešām varētu notikt. Tiek minēta nākamā desmitgade – Pekina vēlētos pievienot Taivānu līdz 2049. gadam, kad tiks svinēta Ķīnas Tautas Republikas simtgade. Pesimistiskāki scenāriji neizslēdza uzbrukumu jau 2024. gadā vai pat pirms tā. Savukārt Taivānas Nacionālās drošības biroja ģenerāldirektors Čens Mings oktobra beigās pieļāva, ka Pekina jau 2023. gadā varētu draudēt ar karu, lai piespiestu Taipeju iesaistīties "apvienošanās" sarunās.

Vai Krievijas iebrukums sniedz atbildes?

"Taivāna ir daudz mācījusies no kara Ukrainā. Pirmkārt, to, ka maza valsts spēj pretoties, ja izmanto unikālu taktiku un tehniku. Otrkārt – cilvēku vēlme un apņēmība aizsargāties. Lai gan Ukraina un Taivāna daudzos parametros ir atšķirīgas, ir arī līdzības. Mēs mācāmies un cenšamies sagatavoties," skaidro Taivānas Ārlietu ministrijas Starptautiskās informācijas dienesta ģenerāldirektore Katerīna Hsju.

Kopīgais ar Ukrainu ir tas, ka abos gadījumos ir liela, agresīva kaimiņvalsts, kas izmanto vēstures un identitātes pamatojumu, atsaucoties uz valodu, kultūru un zemju vēsturisko piederību, pieprasot sev vēlamās politiskās izmaiņas – vienu valdību arī mūsdienās, skaidro Baltijas drošības fonda direktors Otto Tabuns.

Bet ir arī būtiskas atšķirības. Ķīnai Taivānas patstāvība nav bijusi šķērslis Komunistiskās partijas spējai pārvaldīt valsti bez tāda sabrukuma, kādu piedzīvoja Padomju Savienība, skaidro Tabuns. Taivānas jautājums ļauj Pekinai izmantot šo situāciju attiecībās ar ASV un Austrumķīnas jūras kaimiņiem, pamatojot arī agresīvākās ārpolitikas nepieciešamību Dienvidķīnas jūrā.

"Tāpat tas ir bijis izdevīgi, demonstrējot tādus ārējos ienaidniekus, kuru apdraudējums pieprasa Ķīnas Komunistiskajai partijai saglabāt stingru kontroli pār valsti un sabiedrību, pat ja tas prasa ierobežot personisko brīvību," analizē Tabuns.

Turpretī Krievijai kādreizējo okupēto teritoriju atgūšana ir daudz svarīgāka, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu Krievijas režīma saglabāšanai, kā to parādīja jau 2014. gada Krimas okupācija, norāda eksperts.

INSDR eksperti skaidro, ka, visticamāk, Ķīnas uzbrukums būtu ātrs. Tiesa, tas nenāktu no "zila gaisa", un pašlaik militārā iebrukuma iespējamība vērtējama kā zema, jo Ķīnā nav vērojama spēku mobilizācija, tikšanās laikā ar žurnālistiem skaidro citas drošības domnīcas "Prospect Foundation" analītiķis Ičungs Lai.

Taču Lai kungs uzsver būtisku Ukrainas kara mācību – ticība tam, ka diktatori pieņems racionālus lēmumus, vairs neattaisnojas, daudzi neticēja, ka Kremlis izšķirsies par labu tik plašam uzbrukumam, un arī Ķīnas vēlme pārņemt Taivānu ar varu šķietami ir pretrunā veselajam saprātam un cilvēku gribai. "Tas jāņem vērā arī Sji situācijā, un jāpārskata visa iepriekšējā pieeja," viņš secina.

Šo riska faktoru izceļ arī ārlietu ministrs Džozefs Vu. Sji trešajā pilnvaru termiņā apņēmies savā tuvumā atstāt tikai domubiedrus, ko ilustrē bijušā līdera aizvešana no kongresa kameru priekšā. Situācijā, kad nav citu viedokļu, ir viegli pieņemt kļūdainus lēmumus un kaut kas var noiet greizi, atgādina ministrs.

Krievijas paraugs var radīt jautājumus, vai tas, ka Sji Dzjiņpins gandrīz visos augstākajos amatos iecēlis savus draugus, var novest Ķīnu pa Putina ceļu," bažām piekrīt arī Tabuns.

“Autoritārai valdībai vieglākais ceļš novērst uzmanību ir radīt ārēju krīzi. Un tad Taivāna var kļūt par upuri.” Džozefs Vu

Riska faktors ir meklējams arī pašas Ķīnas iekšpolitikā. Piemēram, pēdējā mēneša laikā pienāk vairāk ziņu par protestiem pret Pekinas "nulles Covid" politikas stingrajiem ierobežojumiem, kas kaitē arī ekonomikai, tāpat Ķīnā netrūkst citu sociālu problēmu.

"Autoritārai valdībai vieglākais ceļš novērst uzmanību ir radīt ārēju krīzi. Un tad Taivāna var kļūt par upuri," spriež ministrs Vu.

Konvencionālā un hibrīdkara sajaukums

Kāds tieši būtu potenciālais Ķīnas iebrukums, prognozēt ir grūti, bet daži faktori, kas jāņem vērā, apskatīti šeit. INDSR eksperti paredz, ka tas būtu konvencionālā un hibrīdkara sajaukums.

Konvencionālā un hibrīdkara sajaukums

Taivāna jau tagad saskaras ar nemitīgiem Ķīnas kiberuzbrukumiem, kas pagaidām var kalpot testēšanai un informācijas vākšanai, taču liela uzbrukuma gadījumā var tikt traucēta, piemēram, vilcienu satiksme, atslēgta elektrība, kas savukārt var apdraudēt internetu un novest pie kontroles zaudēšanas pār svarīgiem infrastruktūras objektiem.

“Lai aizsargātu Taivānu, nevaram paļauties tikai uz ASV. Vajag arī citus draugus – Japānu, Filipīnas, varbūt Vjetnamu. Bet daudzas spējas nāk tikai no ASV.” Vu Culi

Šī jautājuma risināšanā iesaistās Digitālo lietu ministrija. Kā stāsta ministra vietnieks Nings Jens, iestāde strādā pie projekta, lai interneta pieslēgums gan armijai, gan civilajai pasaulei būtu pieejams jebkurā situācijā.

"Esam sala, komunikācija ar pasauli ir atkarīga no kabeļiem ūdenī. Tie var būt apdraudēti zemestrīču un kara gadījumā. Tāpēc ir jāattīsta satelītu tehnoloģijas, mums ir līdzīgi projekti kā Īlona Maska "Starlink" tehnoloģija," žurnālistiem stāsta viceministrs.

Ukrainas kara sākums rādīja, kā asimetriskā karadarbībā ar mazākiem ieročiem var apturēt lielākus spēkus. Ukrainas kara piemēra ietekmē Taivānā jau tiek gatavotas dronu operatoru komandas. Taču Ukrainas karš arī demonstrē, ka okupantu padzīšanai ir nepieciešami jaudīgi konvencionālie ieroči, norāda INDSR eksperti.

"Esam sala, ieročiem ir jābūt jau šeit. No Ukrainas mācījāmies, ka palīdzībai ir jānāk pirms kara, nevis pēc tā sākuma. Ja ASV vēlas palīdzēt, tas ir jādara tagad," pauž Culi.

Ieroču piegādes ir viens no Taivānai sāpīgajiem jautājumiem. Ķīnas spiediena dēļ daudzas valstis ir ilgstoši atteikušās tos piegādāt. "Prospect Foundation" analītiķis Lai kā piemēru min zemūdeņu iepirkumu astoņdesmitajos gados Nīderlandē. Ķīnas spiediena dēļ četru iecerēto zemūdeņu vietā Amsterdama tolaik piegādāja tikai divas. Grūtības iegādāties ārvalstu militāro ekipējumu izteiktas bijušas ASV prezidenta Baraka Obamas prezidentūras laikā, stāsta Lai.

Tagad ir citi izaicinājumi, ko rada ieroču piegādes Ukrainai. "The Wall Street Journal" novembra beigās rakstīja, ka ASV militārā palīdzība Ukrainai bremzē ieroču piegādes Taivānai.

"Lai aizsargātu Taivānu, nevaram paļauties tikai uz ASV. Vajag arī citus draugus – Japānu, Filipīnas, varbūt Vjetnamu. Bet daudzas spējas nāk tikai no ASV," atzīst Culi.

Ņemot vērā atkarību no apgādēm, Taivāna bruņojumu vēlas ražot arī uz vietas, taču tas ir garš un sarežģīts process – iegūt licences, pirms ražošana var sākties, skaidro Lai.

Ukrainas piemērs rāda, ka ar pretkuģu raķetēm un droniem ir izdevies novērst Krievijas jūras desanta izsēšanos Ukrainā un lielā mērā padarīt bezspēcīgu Krievijas Melnās jūras floti. Vaicāju ekspertiem, vai tas nav labs piemērs arī Taivānai un kāds ir lielākais salas aizsardzības izaicinājums.

Culi skaidro, ka raķetes tikai atspiež karakuģus no krasta, bet Taivānas gadījumā tas nav visu problēmu risinājums. Lielākais izaicinājums ir saglabāt apgādes ķēdes atvērtas, nelielā sala ir atkarīga no enerģijas un cita veida piegādēm. Tāpēc ir kritiski svarīgi nodrošināt eskorta spējas pa jūru un gaisa koridoru.

“Ukrainas piemērs rāda, ka cīnās ne tikai armija, bet arī apņēmīgi brīvprātīgie. Taivāna to ņem vērā, un mēs nopietni gatavojamies.” Džozefs Vu

Energoresursu krājumi ir viena no galvenajām problēmām, kas aktuāla ne tikai salas militāras blokādes, bet arī taifūnu gadījumā. Nacionālās attīstības ministrs Guns Minsjiņs atzīst, ka sašķidrinātās dabasgāzes rezervju Taivānai pietiek aptuveni 10 dienām. Taču valdība jau strādā, lai šo periodu palielinātu līdz 40 dienām un Taivāna spētu izturēt divus taifūnus pēc kārtas, viņš uzsver.

Krievijas apzinātie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ilustrē, cik svarīgs ir valdības jau sāktais darbs, lai decentralizētu energoapgādi un palielinātu uzkrāšanas kapacitāti, tādējādi novēršot iespējamību, ka incidentu gadījumā bez elektrības paliek visa valsts, norāda INDSR eksperti.

No salas nevar aizbēgt. Ukrainas piemērs motivē gatavoties ikvienu

"Ukrainā ir demokrātija, un, ja demokrātija tiek apdraudēta, taivānieši tam jūt līdzi," ārlietu ministrs Džozefs Vu ieskicē, kāpēc Taivānas tauta jau kara pirmajās nedēļās vāca ziedojumus palīdzības kravām Ukrainai un kāpēc valdība arī nākamā gada budžetā paredz miljonus Ukrainai.

Krievijas necilvēcīgais iebrukums ir iedvesmojis ne tikai Džonatanu Cengu doties palīgā Ukrainai, bet arī motivējis taivāniešus gatavoties sliktākajam un iesaistīties valsts aizsardzībā Ķīnas draudu ēnā.

"Ukrainas piemērs rāda, ka cīnās ne tikai armija, bet arī apņēmīgi brīvprātīgie. Taivāna to ņem vērā, un mēs nopietni gatavojamies. Domājam par teritoriālo aizsardzību, par ieročiem, kas būs nepieciešami, ja iebrucēji izsēdīsies krastā, notiek rezervistu apmācības. Jā, arī civiliedzīvotāji varēs palīdzēt armijai. Strādājam pie tā un pētām citu valstu pieredzi," klāsta ministrs.

Ukrainas sabiedrības iesaisti cīņā pret iebrucējiem Taivānā kā mācību piemin teju jebkurš satiktais eksperts un politiķis. Turklāt uz salas būt gataviem, kaut vai zināt, kā pasargāt sevi un izdzīvot, ir būtiski svarīgi, jo sauszemes bēgšanas ceļu nav.

Valstī darbojas dažādas iniciatīvas, lai apmācītu cilvēkus rīkoties ar ieročiem. Gatavoties aicina ne tikai politiķi, bet arī privātas kompānijas, kas ziedo naudu civiliedzīvotāju apmācīšanai, stāsta Ārlietu ministrijas pārstāve Katerīna Hsju.

Viena no iniciatīvām ir "Kuma akadēmija" – nevalstiska civilās aizsardzības organizācija, kas iedzīvotājus iepazīstina ar to, kas ir modernais karš, ar Ķīnas informācijas karu un manipulācijām, apmāca, kā rīkoties ārkārtas situācijā un sniegt pirmo palīdzību, kā sevi pasargāt karadarbības zonā un izdzīvot. Vietas uz visām nodarbībām ātri tiek aizpildītas, taivāniešu interesi ieskicē "Prospect Foundation".

Ja iepriekš jauniešu vidū bija jaušama pretestība obligātajam dienestam, tad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalsts ir ievērojami audzis, tāpat kā vēlme palīdzēt armijai citos veidos, ieskicē ārlietu ministrs. "Redzu jauniešu vēlmi cīnīties par Taivānu," konstatē Vu.

“Esmu drošs, ka Pekina vēro karu un redz, ka pasaules demokrātijas ir vienotas, un tā ir spēcīga atturēšana. Ķīna redz, ka iebrukuma rezultāts var nebūt veiksmīgs, un pārdomās divreiz, pirms sākt. Bet, ja tā uzbruks, tā būs katastrofa visai pasaulei”. Džozefs Vu

Taivānā militārā dienesta ilgums pašlaik ir četri mēneši, taču drošības jautājumu aktualizēšanās liek apsvērt ierosinājumu pagarināt to līdz gadam, papildina ministrs.

Tāpat tiek pārskatīta un gatavota mobilizācijas sistēma, bet aizsardzības budžets pret pagājušo gadu jau ir audzis par 13–15%, skaidro Hsju.

Ķīna redz arī Krievijas neveiksmes un demokrātiskās pasaules vienotību

Taivānas ārlietu ministrs piekrīt – ja Krievijai izdosies anektēt Ukrainas teritorijas bez lieliem sodiem no Rietumu puses, kā tas bija ar Krimu, tas ietekmēs citu diktatūru plānus.

Vienlaikus Ķīna redz, ka Maskavas iebrukums Ukrainā nerit gludi, ka liels militārs spēks cieš sakāvi un ātra uzvara nav izdevusies. Un, īpaši svarīgi, redz demokrātiskās pasaules vienotību, uzskata Vu. Savukārt ministra vietnieks Čunkvangs Tiens izceļ, ka karš parāda, cik ļoti vienoti var būt cilvēki, un raksturo to kā cīņu starp totalitārismu un demokrātiju.

"Esmu drošs, ka Pekina vēro karu un redz, ka pasaules demokrātijas ir vienotas, un tā ir spēcīga atturēšana. Ķīna redz, ka iebrukuma rezultāts var nebūt veiksmīgs, un pārdomās divreiz, pirms sākt. Bet, ja tā uzbruks, tā būs katastrofa visai pasaulei," spriež ministrs.

Amatpersona paredz, ka arī agresijas pret Taivānu gadījumā lielākā daļa pasaules būs Taipejas pusē. Vienlaikus ministrs uzsver, ka aizsargāt valsti ir pašu taivāniešu atbildība: "Neviens nevar palīdzēt mums vairāk kā mēs paši, tomēr gatavojoties mums vajag ieročus un atbalstu."

Arī Baltijas drošības fonda direktors Tabuns uzsver demokrātisko valstu vienotības nozīmi Ķīnas turpmāko lēmumu pieņemšanas procesā: "Būtiska ārpolitikas mācība būs nenovērtēt Rietumu reakciju uz agresiju par zemu, pat ja runa ir par atbalstu ārpus NATO ietvara kā Ukrainas gadījumā."

Ķīna atšķirībā no Krievijas ir bijusi daudz piesardzīgāka attiecībā uz militārā spēka pielietošanu, kaut vai tāpēc, ka tas ir dārgi un traucē starptautiskajām investīcijām un biznesa sakariem, skaidro Tabuns. "Ķīna ir pārspējusi Krieviju gan spējā lieki neiztērēt naudu un to gudrāk ieguldīt, gan mākā arī veiksmīgāk veidot starptautiskās ekonomiskās saites, panākot lielāku politisko ietekmi mierīgā ceļā," secina eksperts.

Vienlaikus Tabuns atzīst, ka Ķīnas un Taivānas jautājums ir un arī tuvākajā nākotnē būs augstu starptautiskajā politiskajā dienaskārtībā un ka Taivānas šaurums var tikt uzskatīts par galveno spriedzes punktu pēc Ukrainas. Taivānas jautājums būs viens no svarīgākajiem 2024. gadā gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu debatēs, paredz pētnieks.

Bet noslēgumā nevar aizmirst analītiķa Lai teikto – Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka "varam izmest atkritumos" pārliecību, ka spējam prognozēt diktatoru rīcību.